Nynorskordboka
stubbrumpa
adjektiv
| eintal | fleirtal | ||
|---|---|---|---|
| hankjønn / hokjønn | inkjekjønn | bunden form | |
| stubbrumpa | stubbrumpa | stubbrumpa | stubbrumpa |
Tyding og bruk
som har stutt hale;
Døme
- bjørnen er stubbrumpa
| eintal | fleirtal | ||
|---|---|---|---|
| hankjønn / hokjønn | inkjekjønn | bunden form | |
| stubbrumpa | stubbrumpa | stubbrumpa | stubbrumpa |