Bokmålsordboka
særbo, særbu
adjektiv
entall | flertall | ||
---|---|---|---|
hankjønn / hunkjønn | intetkjønn | bestemt form | |
særbo | særbo | særbo | særbo |
særbu | særbu | særbu | særbu |
entall | flertall | ||
---|---|---|---|
hankjønn / hunkjønn | intetkjønn | bestemt form | |
særbo | særbo | særbo | særbo |
særbu | særbu | særbu | særbu |