Nynorskordboka
dionysisk
adjektiv
| eintal | fleirtal | ||
|---|---|---|---|
| hankjønn / hokjønn | inkjekjønn | bunden form | |
| dionysisk | dionysisk | dionysiske | dionysiske |
Opphav
frå gresk; etter namnet Dionysos, gresk vingud som vart dyrka med ville festarTyding og bruk
full av livslyst;
laussleppt, vill
Døme
- dionysisk livsglede