Nynorskordboka
kalmuk, kalmukk
substantiv hankjønn
| eintal | fleirtal | ||
|---|---|---|---|
| ubunden form | bunden form | ubunden form | bunden form |
| ein kalmuk | kalmuken | kalmukar | kalmukane |
| ein kalmukk | kalmukken | kalmukkar | kalmukkane |
Opphav
av tyrkisk kalmuk ‘dei som er att’, av kalmak ‘vere att’Tyding og bruk
- person frå eit folkeslag av mongolsk opphav som i dag i hovudsak held til nordvest for Kaspihavet
- tjukt, laust vove bomullsstoff (til frakkar)