Nynorskordboka
uforskyld, uforskylda
прикметник
однина | множина | ||
---|---|---|---|
чоловічий / жіночий рід | середній рід | означена форма | |
uforskyld | uforskyldt | uforskylde | uforskylde |
uforskylda | uforskylda | uforskylda | uforskylda |
Походження
samanheng med skuldЗначення та вживання
- som ein ikkje er skuld i sjølv
Приклад
- få ein uforskyld skade
- brukt som adverb:
- vere uforskyldt smitta av viruset
Приклад
- få uforskyld suksess;
- få uforskyld ros